Te Tai Tokerau

Whakaahua matua: Te Tai Tokerau mai i te mahere whenua Te Ika-a-Māui mapi [he kapomata]. I tīkina ake i te pae tukutuku o Toitū Te Whenua Land Information New Zealand, i te tau 2026.

E pari ana ngā tai o mihi ki Te Hiku o Te Ika, ki ngā uri a Rāhiri, a Waimirirangi – Te Kuini-o-Te-Tai-Tokerau, tēnā rā koutou katoa. Ko reira, rongo ai i te tuawhiti o te reo o ngā tūpuna, te reo o te whenua, te reo o ngā kuaka e pāoro nei i ngā rārangi maunga o te rohe.

Kua hopukina ngā kōrero tuku iho, mā tātou tonu hei whakarongo. Ko ngā hītori, ko ngā tohu whenua, ko ngā tātai whakapapa ō rātou mā kua makere iho i ngā arero pakeke ake i te reo hei kai mā tātou.

E mōhiotia whānuitia ana te whakamahinga o te “h” i tua atu o te “wh” i tēnei rohe. Ka rangona i ēnei taonga te whakamahinga o te “h” me te “wh” ki te rerenga kotahi, te kaha o ngā kupu mino, me te rerekē o te whakahua o te ngoto i tēnā pito o te rohe, i tēnā pito o te rohe.

Nei ngā reo kōhure o Te Aupōuri, o Te Rarawa, o Ngāpuhi, o Ngāti Hine, o Ngāti Kuri e ora tonu ana.

William Macdonald (Mac) Taylor (1925-1993)

Iwi: Te Rarawa, Ngāpuhi

Panguru maunga, he maunga tapu. 

I whānau mai a William Macdonald (Mac) Taylor ki roto o Panguru, Hokianga. He uri ia nō Te Rarawa me Ngāpuhi.

E mōhiotia whānuitia ana ia e te ao Māori mō āna mahi hei hāpai i ngā kaupapa Māori, hei whakawhanake i ngā hapori Māori – anana ko tōna reo he tohu motuhake o tōna whakapapa.

Whakarongo ki ngā kīwaha, ki ngā kīrehu, ki ngā āhuatanga reo e Tai Tokerau ai te reo o tēnei kaumatua.

Kupu Whakataki

Nei rā ngā kupu whakataki o Mac ki a Purewa Biddle. Hei tāna, he mihi atu ki ngā rārangi maunga, ki ngā marae o rātou mā, waihoki ki a rātou kua ngaro atu i te tirohanga kanohi.

Whakatipuranga

Ka kōrero te koroua nei mō tōna whakatipuranga.

Ko ngā tamariki ērā i noho atu ki ngā rekereke o ō rātou kaumātua kia tuhatuhaina iho rātou. Ka mea te koroua, ehara kē ki te hūhare, engari ko ngā mea i tuhaina iho ki a rātou ko ngā kōrero tuku iho o ō rātou mātua tūpuna.

Māoritanga

Ka kōrerohia e ia mō tēnei taonga e kīa nei te Māoritanga – ko tāna, nō mai rā anō i tōna tupunga, tana mātau ki te reo. Mā te mātau o te tangata ki tōna reo e tohu ai i te hōhonutanga o tōna Māoritanga.

Ko te hōhonutanga me te matakite o te reo, e kore e taea e te tangata te whakapākehā.

Whakarongo ki te katoa o te taonga ki konei

Tohutoro: 49276

Tau: 1982

Whakamihi: RNZ; Taylor, Mac

Mita ā-iwi: 

• Te whakahua o te ‘h’, hei tā tana iwi

Ngā kupu me ngā kīanga ka rangono i te kaponga orooro: 

• kahorekau he roa rawa ake ngā kōrero / kāore e tōroa ngā kōrero
• e koro mā, e kō mā / e koro mā, e kui mā
• pēnā ka haere mai / inā ka haere mai
• hakarongo / whakarongo
• hakaaro / whakaaro
• mātenga / mahunga, upoko
• whare tangihanga / whare mate
• hakapai / whakapai
• hakarite / whakarite
• hakoa / ahakoa
• hakapākehā / whakapākehā
• hakapākehātia / whakapākehātia
• hākorekau / kāhorekau
• maku / kapu
• maki / kapu
• wakewake / tere
• hakakōrero / whakakōrero
• hakatikatika / whakatikatika
• hitōria / hītori
• e whae / e whaea
• tātau / tātou

Dame Miraka (Mira) Szászy (1921-2001)

Iwi: Ngāti Kuri

Tūwhitia te hopo, mairangatia te angitu!

Nō te tāone iti o Waihopo a Dame Miraka (Mira) Szászy. I tū ia hei māngai, hei poutāhū, hei tumu herenga waka mō ngā wāhine Māori, mō te iwi Māori anō hoki.

Ko Dame Miraka te wahine Māori tuatahi i whakapōtaengia ki te tohu paetahi a Te Whare Wānanga o Tāmaki Makaurau, me te aha anō ka tū ia hei perehitini o Te Rōpū Wāhine Māori Toko i te Ora i te tau 1973 ki te tau 1977. Kātahi te wahine toa ko ia!

Te Rōpū Wāhine Māori Toko i te Ora 

Ko tā Dame Mira he kōrero mō ngā kaupapa kōrero a Te Rōpū Wāhine Māori Toko i te Ora.

Ka noho tahi, ka hui tahi ngā wāhine hei kimi i te pūtaketanga o ēnei kaupapa me te kimi rautaki e kore ai e pēnei tonu ngā tūkinotanga ki ngā wāhine Māori, otirā ki te iwi Māori.

Taha Wairua 

E kōrero ana a Dame Mira mō ngā taumahatanga ka pā ki te hunga noho tāone, ka mutu, kei te ngaro haere te hōhonutanga o te mauri me te tapu o te wairua Māori.

Nāna hoki te kōrero, ākene pea, nā ngā tāmitanga a te Pākehā i raru ai ngā uri Māori.

Te Whakatauiratanga

Ka pātai atu te kaiuiui, ko wai mā ngā kuia me ngā koroua i kaha tohutohu, i whakaako i a Dame Mira i a ia e hīkoi haere ana i te mata o te whenua – kātahi te māreikura pukumahi ko ia!

Whakarongo ki te katoa o te taonga ki konei

Tohutoro: 49123

Tau: 1977

Whakamihi: RNZ; Szászy, Mira

Ngā kupu me ngā kīanga ka rangona i te kaponga orooro: 

• ka tūmanako / ko te tūmanako
• tēnei āhua mahi / tēnei mahi
• whae / wāhine
• tātau / tātou
• hakaaro / whakaaro
• hakapākehātanga / whakapākehātanga
• taima / wā
• nō / kāo
• haua rā / aua rā

Eparaima Te Paa (1904-1990)

Iwi: Te Rarawa

E mōhiotia whānuitia ana ngā uri o Te Rarawa i tēnei kaumātua, ko Eparaima Te Paa.

I whakarangatiratia ia mō āna pūkenga hei pū kōrero, hei kaipupuri i ngā kōrero tuku iho o te kura tawhito, arā te whare wānanga.

Karakia 

Whakarongo ki a Eparaima e taki ana i tōna karakia kia whakatata atu, kia whakahono atu i te hunga whaipānga ki te runga rawa.

Ueoneone rāua ko Reitu

Tērā tētahi ariki nō raro i te marumaru o Hikurangi maunga ki roto o Te Tai Tokerau, ko Ueoneone tōna ingoa.

Ka kōrero a Eparaima mō te wā i tae atu ai te tangata rā a Ueoneone ki tōna pakaritanga me tōna ohia ki tētahi atu hei hoa pūmau māna.

Koinei te kōrero mō te tūtakitanga tuatahi o Ueoneone rāua ko Reitu.

Tekoteko

Ko Ueoneone rāua ko Reitu te tekoteko o Te Ohaki, ki roto o Ahipara. He tuatahitanga tēnei, arā kua eke atu te tamawahine ki tērā o ngā teiteitanga.

Ko te tekoteko te whakatinanatanga o te kōrero mō Ueoneone rāua ko Reitu.

Ngā kupu me ngā kīanga ka rangona i te kaponga orooro:

• meinga hoki kia whai kaha / kupu whakataki
• ka tae ki te pakaritanga o te tangata / ka hinahina ngā huruhuru
• pāhikatanga mai o te rā / poupoutanga o te rā
• naumi e / haumi e
• hakakotahi / whakakotahi
• meinga / mea
• hānui / whakawhānui
• hakahau / whakahau
• hakatupuranga / whakatupuranga
• hakarongo / whakarongo
• hakamahana / whakamahana
• hakapiri / whakapiri
• parangia / mate moe
• horohoro / teretere
• hakaatu / whakaatu
• pākau / pokohiwi
• hakarāpopototanga / whakarāpopototanga
• hakatutukitanga / whakatutukitanga
• wheinga / kaumātua
• hakakāinga / whakakāinga
• kāea / kārearea
• otiea / otirā